pedas namibijas putekljos

Šī ir dienasgrāmata par un ap dzivi, sajutam, darbiem un nedarbiem Namībijas pilsētā Outjo.

Name:
Location: Outjo, Namibia

definately maybe something

Tuesday, October 03, 2006

es zinu kas ir lietus



vakar notika kaut kas brinumains. milzigs vejs un trakots lietus. tas pats par sevi nav nekas divains, vismaz ne man, bet sheit septembri nekas, nu nekad nelist, jo lietus sezona parasti sakas tikai janvari un man shkjiet, ka janvaris ir tikai nakamgad...ja es nekljudos, jo es reti kad zinu kada diena vai kads datums ap mani ir, jo laiks ir pazudis telpaa.
bet lija lietus un visi pirecajas kaa dulli, skreja uz ielaam no veikaliem, majam un tapat vien...visur skreja. jo no briesmiga karstuma un sausuma visapkart kaut kas deg, tapec lietus ir..nu jaa, brinumaina padarishana. diemzhel sodien no ta vairs nav ne minjas un pat gaisa vairs nejut ne kripatas svaiguma. viss ir sauss, dzeltens, traki karsts un dziva atgriezusies ierastaja ritma.
mes beidzot esam sakushas kaut ko darit. nu, es domaju ta darit, ka ne tikai taisit rotas un lasit gramatas un staigaties apkart. mes esam sakushas ar savam intervijam un man ir lielumliels prieks, jo tu katru dienu dabon tadu sperienu - emocionali, garigi, visadi. Tie cilveki ir brinishkjigi, daudzi no vinjiem dzivo budas, kas saklapetas no veciem shifera atlikumiem, un koka gabaliem un izliektaam mucam, bet vinji smejas un vinji smaida un vinji CER. ceriba ir viena no brinumainakajam paradibam, jo vinji visi cer, ka varbut kadu dienu bus labak. varbut kadu dienu Senorita vares atljauties studet un kljut par pilotu,kas ir vinjas sapnis, varbut kadu dienu vinjai vairs nebus jaraud "OK foods" supermarketa, kur vinja strada, kad baltais shefs vinju atkal ir nosaucis par nekam nederigu melno muljkji. Varbut vectevs Dzhons tomer tiks pie majas ar istu jumtu virs galvas, kur paslepties no lietus un saules. Varbut vienu dienu vel kads vietejais ar baltu adu aizies uz Etoshapoort, kur savu kaju speram tikai mes, macitaji un veel dazhi, lai gan cilveki tevi tur sagaida atplestam rokam, berni skrien buchot un vispar, ja tu esi tur, tu esi savejais, pat ja neesi tik melns kaa ierasti.
un varbut kadreiz visi viens otru cienis. varbut.

es esmu iekritusi tada ka purva. ta gramata ar afrikas legjendam ir narkotika. tu taja vienkarshi dzivo. vinju stasti par pasaules izcelshanos un dazhnedazhadiem metaliskiem briesmonjiem un varzhu kjeninjiem, no kuriem rodas pirmas ciltis un bishkopibu, kura izmanto marihuanas dumus, lai bites nomierinatu ir reize smiekligi, reizem baisi, neticami, neidomajami, bet tik trakoti interesanti, ka ir gruti beigt.
bet esmu sev atljavusi lasit vien 30 lapas diena, citadi man jau nakamnedelj vairs nebus nevienas gramatas, nu ja neskaita vestures gramatas un Saaras gramatas, kas ir vaciski. Vairak par Gesundheit, kad vinja noshkjaudas es ta ari neesmu macijusies, bet ir ok.

toties man ir tris lieliski vardi Nama Damara valoda (iznjemot protams matissa, kas jau ir klasika) - ire, mare, hare. (ej vai brauc, stavi, nac. ar to var lieliski spelet etides ar Ali, kas man shito samacija ielas viduu. un tad visas mashinas skatas divaini.Protams, ka mashinas var skatities, ja kads shaubas..es tachu dzivoju afrikanju legjendaas, kur viss ir iespejams.

ak jaa, es aizmirsu pastaastiit par muusu lielisko nedeljas nogali un zvejas svetkiem. tatad tur bija vesels bars jaunieshu no outjo, lieki teikt ka visi baltie. (mani tracina visu laiku shitaa daliit, bet taada nu ir dziive sheit)...pilnigi idioti, un es vel esmu saudziga vardos. tatad kompanija, kuriem visiem pat neatceros vardus - bloda meietene, kurai ar inteligjenci nu nav noveicies. mes vinjai pajautajam vai vinja ir bijusi etoshapoort un taa ir outjo pilseetas dalja, kuru apdzivo melnadaina kopiena, ka jau teicu un vinja tikai kratija galvu un teica, jaa jaa. mees bija diezgan parsteigtas, par to, bet forshi. tad prasijam vai vinja tur ir bijusi ari vakaros, piemeram dejot vai iedzert alu un vinja atkal teica jaa jaa, kas lika musu mutem paverties par vel paris centimetriem, bet tad sekoja teksts...bet lietu tur nevar redzet tik daudz dzivniekus, bet vispar jau tur ir forshi..(tad mes sapratam, ka vinja visu laiku runa par etosha dabas parku, kas ir kadus simts kilometrus uz ziemeljiem un namibijas lepnums), tad mes vel vairakas reizes megjinajam pieversties etoshapoortai, bet vinjai vienkarshi neeksistee taads jeedziens, kaut tas ir vinjas dzimtajaa pilseetaa un paarsimts metrus no vinjas maajaam. nu stulbi kaut kaa. un bija jau veel un veel. arii riktiigi rasistiski muudzhi, kurus uzreiz izsleedzaam, lai nesaaktu runaat rupjiibas, kaut es protams, savu muti nevareeju novaldiit un arii pateicu paaris skarbus vaardus. taa nu galu galaa bija skaidrs, ka iisti nav muusu kompaanija...bet tik un taa bija forshi, jo divataa aizgaajaam liidz centram un dzeeraam viinu un satikaam forshus cilveekus (lai gantie visi iepriekshmineetie teica, ka centrs ir baigi taalu un tikai ar mashiinu var aizbraukt, mees tur aizstaigaajam 15 minuutees - nu ja, baigais gabals, taisni traks var palikt!!!) un vislabaakais bija maajaas brauciens, jo seedeejaam pikapa aizmuguree (kas vispaar sheit ir ierasts parvietoshanas veids un mes to iesaucam par afrikas kabrio, kas simtprocentigi sit pushu visus iespejamos kabrioletus)chetrsimts kilometrus cauri tuksnesim, kur ik pa laikam pie apvarshnja paradas kads kalns vai zilonja aprises un ari visai daudz mirazhas, kas liekas ka tur ir koki un udens, bet patiesiba nav, tad atkal shkjiet, ka tas ir okeans, jo gaiss virmo no karstuma, bet okeans ir palicis jau vairak neka simts kilometrus ieprieksh un taa taalaak. nu ja, ta nu apdegusiem deguniem, rokam un kajam bijam atkal majas.

un tagad tik skrienam visur apkart..rit ir sestdiena, kad beidzot paliksim majas vienas..bus jauki, jo reizem ari pietrukst tadas privatas telpas, kur vienkarshi sakopot domas. citadi viss ko rakstu, zimeju, bildes, ko salieku interneta - viss ir nesakaribas kalngals. bet trukst mana galva plauktinju visam tam lietam. un vel arvien nezinu, ka atshkjirt to no shitaa un otraadi. bet ir skaisti.
es smaidu un priecajos.
ir tomer sasoditi labi dabut istu vasaru uz vairak nekaa vienu nedeelju :)
protams, rigas arvien trukst, bet megjinu par to nedomat,
jo trukshana neko nemainis.
tiem, ko milu megjinu kaut ka kaut ko kaut vai shaja lapa atstat un ta ir labi.
uj, novembris nemaz nav tik talu.

jaunkundze zilos brunchos.

1 Comments:

Anonymous Anonymous said...

iemacijusies daudz

3:29 PM  

Post a Comment

<< Home