pedas namibijas putekljos

ar elpu uz plaukstas

2006-10-03T05:12:00.000-07:00

...nedaudz iz apbruzhatas brunpapira dienasgramatas...
es esmu sheit, bet gribu atpakalj. jaatzist dusha un siermaize bija lieliskas lietas pec tris dienu izdzivoshanas ar vienu maizes kukuliiti uz divaam, kuru taapat daliijaam ar paareejiem, paris aboliem un udeni.
bet savaa zinjaa esot atkal tiiraa kreklaa, tiiros brunchos, tiiriem matiem, kas savaa valjaa kuuljaajas paar plecu, ir nostalgjija. jo tas nozime atkal atgriezties ierastaja.
izklausas jau smiekligi. ta it ka es butu bijusi nez kur, kaut patiesiba tikai 40 minushu gajiena no musu majas. un tomer tas ir kaa buut nez kur.

tur tu vienkaarshi esi. un nav svariigi cik tiirs vai netiirs, eedis vai needis, tu elpo. briivi un ar pilnu kruuti.
muusu pirmaa maaja bija skaarda buudinja ar matraci, paaris tukshaam alus pudeleem galvgalii, jo kadreiz shi istaba bija cuca shop, jebshu maza it kaa nelegala bodite, kur var nopirkt sho un to.

pirmajaas piecaas minuutees muus nolaupiija Mealisa (gandriz kaa mona lisa), kas par katru cenu gribeeja ar mums iet pastaigaa. elliigi skaists skukjis, kas to ljoti labi arii apzinaas, jo gaita, nieciigais apgjeerbs un iztureeshanaas taa vien aicina ik vienu atskatiities. par spiii tam, ka vinjas anglju valoda ir kaa attaala tante ar kuru nav siltu attieciibu, kaut kaa tikaam galaa...

tad muus aicinaaja ielas shamanis (man shkjiet ka tas ir pareizais vards latviski, kas ir vienas musu draudzenes vectevs. tur nu vinji sedeja - nopietni veci viiri, kuri nerunaa ne vienu vaardu valodaa ko runaatu mees, bet seedeejaam tur stundu, mulkjiigi smaidot, skatoties kaa vaaraas putra uz ugunskura un ik pa laikam sasmaidoties ar apkaarteejiem.

tad mees atgriezaamies savaa pagalmaa un meitenes jau bija ieteerpushaas vecos cukura maisos, kas izdailjoti ar alus pudelju korkjiishiem, lai labaak skan grozot dupsi....

un saakaas danchi. man kaa paaremocionaalai buutnei gandriiz asara paaripoja paar vaigu. bet es tikai smaidiju. tas bija tik skaisti.

vakara mes tikam pie tejas kruzes un maizes rieciena, kas likaas kaa pati debeshkjiigaakaa paartika.
un tad vairs tikai piecas minuutes un shamanju vecteevs muus atkal aicinaaja pie sevis, jo tovakar notureeja dziedeeshanas rituaalu turpat paaris maaju taalaak.
ugunskurgs, melna tumsa, cilveeki saseedushi visapkaart, sievas dzied un sit plaukstas un divi viiri, kas izrotaati senaam bushmenju rotaam saak savu mistikas apviito lietu. man tas viss bija lieliska un elpu aizraujosha izraade un varbuut mazliet vairaak tikai taapeec, ka pabeidzu savu legjendu graamatu, kuraa shis lietas ir daudz un daudz un atkal un atkal aprakstiitas. tomeer arii taads cinikjis kaa es, vienaa briidii juuti, ka tu esi ieksh vietas un lietas, kas paareejiem noziimee daudz un tam nav nekaada sakara ar izraadeem. tas tieshaam bija taa veerts.

lai nu kaa, tajaa veelajaa vakaraa miegs bija sveetiigs.
riits atnaaca ap seshiem, jo pa visaam spraugaam sienaas saule meegjinaaja noglaastiit acis un degunu un to nu nekaadi nevareeja aptureet liidz briidim, kad acis padevaas.peec smalka aabola brokastiis, gaajaam uz kaiminjmaaju pie vecmaaminjas Tiki un vecteeva Dzhona, kuri kaa vienmeer smeejaas, buchoja un gandriiz saspieda ribas miiljojot un tad paklaaja no maisies sashuutu paklaaju eenaa, vecmaaminja paskatiijaas uz mums teica seedi un aizgaaja savaa maajaa, lai atgrieztos ar diegiem adataam un peerliiteem apnjeemiibas pilna muus iemaaciit darinaat bushmenju tradicionaalaas rotas. devinjas stundas karstumaa un uz zemes gandriiz vienaa pozaa, bet amats rokaa, kaut vinja to protams, dara zibeniigi, es pa taam devinjaam stundaam tiku tikai pie divaam rotaam, no kuraam viena laiski gozeejas virs labaas kaajas potiites.
laiks tur vienkaarshi pazuda, tu nejuuti ne izsalkumu, ne to ka saap gan dibens, gan peedas, rokas, pleci...isaak sakot viss,kas var saapeet taadam eiropas komforta izlutinaatam skukjim. bet smaids sejaa, jo tu redzi kaa tavaas rokaas top kaut kas briinumains.

un tad saakaas negaiss un visi atkal bija kaa traki, un skreeja pa lietu un priecaajaas par katru zibens uzplaiksniijumu pie melnajiem padebeshiem. tas bija stundu un tad atkal klusums un miers, ko paartrauc tikai muuzikas skanjas no katras maajas, kas savienojas milziigaa gandriiz kakofoniskaa simfonijaa.

mees turpretim ar tashu paar plecu devaamies caur kruumiem zibenju pavadiijumaa pie Alie un Senoritas, kas muus uzaicinaaja palikt vienu nakti pie vinjiem. tiku pie tiiraam kaajaam, auzu paarslu putras ar pienu un cukuru (kas garshoja vienkaarshi debeshkjiigi)un visas etoshapoort ikvakara rituaala - Palomas. VISI to skataas, un ja kaadam nav televizora, tad iet pie kaiminjiem. Meksikaanju ziepene par nabadziigu kafijas pupinju vaaceeju un bagaatu puisi. miila, intrigas, nu ja viss peec klasiskaa scenaarija :), bet vinji to tieshaam gaida.

eh nu ja, aplis nosleedzies, esmu sheit - pie galda ar datoru un viss pa vecam.
gribu atpakalj un gan jau driizi.

man ap gurniem ir lakats, jo nav nevienas tiiras dreebes.
toties ap potiiti ir skaistums.
un juutos kaa daama.

pirmaa chiksa shajaa telpaa (neviena cita jau te nav :), ja neskaita milzu beigto chuusku triislitra burkaa)

viena lase udens

2006-10-03T04:47:00.000-07:00

Nedeljas nogale atkal bijam ferma. Katru reizi rakstot sho vardu man mute savelkas ieksh greiza smaida. Jo ta fermu bushana te ir visai komiska. laikam ir japierod, ka katra pasaules mala ferma ir kaut kas cits. Sheit ta ir 10 000 hektaaru teritoriju, kura nav govju un kazu, toties ir zhirafes, pertikji, kudu un vel visi tie bilzhu gramatu dzivnieki. Sheit fermam setas apgazh cauri bradajoshi zilonju bari. Sheit ferma ir krumi un dazhi koki, kas izskatas pec drusku lielakiem krumiem, sausa un dzeltena zale lidz celjiem, zebru chuskas, chuskas A un chuskas B, utt.
Sheit.
Toties vakar biju sava mazaja luksusa izbrauciena, atkal pikapa aizmugure un dveins bija pie stures (ar viskiju protams), viena bridi krumi celja mala vienkarshi pazuda no atruma. Acis ka kjinietim. Bet ta visa beigas bijam blakus fermaa, kur ir baseins. Es nezinu, kad tik ljoti esmu ilgojusies pec udens. Udens te ir burviga lieta un taisni vai magjiska speka aptverts, jo sheit vidienee taa gandriz nemaz nav un okeans ir parak ledains, lai taja peldetu.
Un man bija….udens…..veseli chetri metri vien virzienaa…..tas ir daudz…..patiesi.

Tur uz taa puteklju klaataa celja ir vieta, kuraa ir jaakliedz. Es to daru katru reizi. Tu esi mazliet vairaak kalnaa un tavam skatam paveras milzigs plashums, kuru vietumis lauzh tikai klinshu terashu elegantie staavi, citadi tikai plashums. Un taja vakara braucot majup es redzeju visskaistako saulrietu jebkad. Tur virs klintim saule dizhojas visa sava sarkanuma. Vinja izskatijas ka tikko krasota rudmate no aizmugures. Tik skaista, ka teju pardabiska. Milziga sarkana bumba, kas it kaa sakautrejusies jaunkundze atri vien nozud aiz horizonta vel uz bridi atstajot gaisa savu atblazmu, liekot debesim dejot tango taalu bungu ritmu pavadijumaa. Un tajaa briidii man gribejas vel vienu plaushu. Kaut vienu.. lai ieelpotu to brivibu un veju un prieku taa lai paliek paari veel….tad drankjiga diena es izmantotu to otru plaushu.

Un tad es klusuma skatijos pianistu un izvairijos no milzu vabolem, kam mans veja apstradatais matu erkulis laikam shkjita kaa limpopo zeme, jo vinjas bija neatlaidigas.

Viss. Shodien ir atkal outjo ikdiena. Bet tikai uz dienu. Rit uz paris dienam gulta un palags un dusha maajaas tiks nomainita pret no izliektam skarda mucam sasistu budeli, maalu griidu, paaris svecem un mazu gultinju. Vairak taja maja neka nav. Bet vismaz busim tur, kur dzivo tie, kas man sheit kaut ko nozime. Un bus putra uz ugunskura, bet bus dziviba. Es ceru. Taa vieta ir lieliska. Outjo ir garlaiciga. Tur viss pulse, sheit klusee.
Vismaz uz laiku but tur un seedeet putekljos, dancat un smite bus jauki.

Mes visi satiksimies sapnjos. Es ticu. Un driz ari realitate.
Man saplisa sandale. Sodien staigaju basam pedam. Vinjas putekljos un asfalts deg.
Bet tagad man kabata ir superliime 

Kur paliek tiras pedas, kad tu tiec pie netiram?

es zinu kas ir lietus

2006-10-03T04:26:00.000-07:00

vakar notika kaut kas brinumains. milzigs vejs un trakots lietus. tas pats par sevi nav nekas divains, vismaz ne man, bet sheit septembri nekas, nu nekad nelist, jo lietus sezona parasti sakas tikai janvari un man shkjiet, ka janvaris ir tikai nakamgad...ja es nekljudos, jo es reti kad zinu kada diena vai kads datums ap mani ir, jo laiks ir pazudis telpaa.
bet lija lietus un visi pirecajas kaa dulli, skreja uz ielaam no veikaliem, majam un tapat vien...visur skreja. jo no briesmiga karstuma un sausuma visapkart kaut kas deg, tapec lietus ir..nu jaa, brinumaina padarishana. diemzhel sodien no ta vairs nav ne minjas un pat gaisa vairs nejut ne kripatas svaiguma. viss ir sauss, dzeltens, traki karsts un dziva atgriezusies ierastaja ritma.
mes beidzot esam sakushas kaut ko darit. nu, es domaju ta darit, ka ne tikai taisit rotas un lasit gramatas un staigaties apkart. mes esam sakushas ar savam intervijam un man ir lielumliels prieks, jo tu katru dienu dabon tadu sperienu - emocionali, garigi, visadi. Tie cilveki ir brinishkjigi, daudzi no vinjiem dzivo budas, kas saklapetas no veciem shifera atlikumiem, un koka gabaliem un izliektaam mucam, bet vinji smejas un vinji smaida un vinji CER. ceriba ir viena no brinumainakajam paradibam, jo vinji visi cer, ka varbut kadu dienu bus labak. varbut kadu dienu Senorita vares atljauties studet un kljut par pilotu,kas ir vinjas sapnis, varbut kadu dienu vinjai vairs nebus jaraud "OK foods" supermarketa, kur vinja strada, kad baltais shefs vinju atkal ir nosaucis par nekam nederigu melno muljkji. Varbut vectevs Dzhons tomer tiks pie majas ar istu jumtu virs galvas, kur paslepties no lietus un saules. Varbut vienu dienu vel kads vietejais ar baltu adu aizies uz Etoshapoort, kur savu kaju speram tikai mes, macitaji un veel dazhi, lai gan cilveki tevi tur sagaida atplestam rokam, berni skrien buchot un vispar, ja tu esi tur, tu esi savejais, pat ja neesi tik melns kaa ierasti.
un varbut kadreiz visi viens otru cienis. varbut.

es esmu iekritusi tada ka purva. ta gramata ar afrikas legjendam ir narkotika. tu taja vienkarshi dzivo. vinju stasti par pasaules izcelshanos un dazhnedazhadiem metaliskiem briesmonjiem un varzhu kjeninjiem, no kuriem rodas pirmas ciltis un bishkopibu, kura izmanto marihuanas dumus, lai bites nomierinatu ir reize smiekligi, reizem baisi, neticami, neidomajami, bet tik trakoti interesanti, ka ir gruti beigt.
bet esmu sev atljavusi lasit vien 30 lapas diena, citadi man jau nakamnedelj vairs nebus nevienas gramatas, nu ja neskaita vestures gramatas un Saaras gramatas, kas ir vaciski. Vairak par Gesundheit, kad vinja noshkjaudas es ta ari neesmu macijusies, bet ir ok.

toties man ir tris lieliski vardi Nama Damara valoda (iznjemot protams matissa, kas jau ir klasika) - ire, mare, hare. (ej vai brauc, stavi, nac. ar to var lieliski spelet etides ar Ali, kas man shito samacija ielas viduu. un tad visas mashinas skatas divaini.Protams, ka mashinas var skatities, ja kads shaubas..es tachu dzivoju afrikanju legjendaas, kur viss ir iespejams.

ak jaa, es aizmirsu pastaastiit par muusu lielisko nedeljas nogali un zvejas svetkiem. tatad tur bija vesels bars jaunieshu no outjo, lieki teikt ka visi baltie. (mani tracina visu laiku shitaa daliit, bet taada nu ir dziive sheit)...pilnigi idioti, un es vel esmu saudziga vardos. tatad kompanija, kuriem visiem pat neatceros vardus - bloda meietene, kurai ar inteligjenci nu nav noveicies. mes vinjai pajautajam vai vinja ir bijusi etoshapoort un taa ir outjo pilseetas dalja, kuru apdzivo melnadaina kopiena, ka jau teicu un vinja tikai kratija galvu un teica, jaa jaa. mees bija diezgan parsteigtas, par to, bet forshi. tad prasijam vai vinja tur ir bijusi ari vakaros, piemeram dejot vai iedzert alu un vinja atkal teica jaa jaa, kas lika musu mutem paverties par vel paris centimetriem, bet tad sekoja teksts...bet lietu tur nevar redzet tik daudz dzivniekus, bet vispar jau tur ir forshi..(tad mes sapratam, ka vinja visu laiku runa par etosha dabas parku, kas ir kadus simts kilometrus uz ziemeljiem un namibijas lepnums), tad mes vel vairakas reizes megjinajam pieversties etoshapoortai, bet vinjai vienkarshi neeksistee taads jeedziens, kaut tas ir vinjas dzimtajaa pilseetaa un paarsimts metrus no vinjas maajaam. nu stulbi kaut kaa. un bija jau veel un veel. arii riktiigi rasistiski muudzhi, kurus uzreiz izsleedzaam, lai nesaaktu runaat rupjiibas, kaut es protams, savu muti nevareeju novaldiit un arii pateicu paaris skarbus vaardus. taa nu galu galaa bija skaidrs, ka iisti nav muusu kompaanija...bet tik un taa bija forshi, jo divataa aizgaajaam liidz centram un dzeeraam viinu un satikaam forshus cilveekus (lai gantie visi iepriekshmineetie teica, ka centrs ir baigi taalu un tikai ar mashiinu var aizbraukt, mees tur aizstaigaajam 15 minuutees - nu ja, baigais gabals, taisni traks var palikt!!!) un vislabaakais bija maajaas brauciens, jo seedeejaam pikapa aizmuguree (kas vispaar sheit ir ierasts parvietoshanas veids un mes to iesaucam par afrikas kabrio, kas simtprocentigi sit pushu visus iespejamos kabrioletus)chetrsimts kilometrus cauri tuksnesim, kur ik pa laikam pie apvarshnja paradas kads kalns vai zilonja aprises un ari visai daudz mirazhas, kas liekas ka tur ir koki un udens, bet patiesiba nav, tad atkal shkjiet, ka tas ir okeans, jo gaiss virmo no karstuma, bet okeans ir palicis jau vairak neka simts kilometrus ieprieksh un taa taalaak. nu ja, ta nu apdegusiem deguniem, rokam un kajam bijam atkal majas.

un tagad tik skrienam visur apkart..rit ir sestdiena, kad beidzot paliksim majas vienas..bus jauki, jo reizem ari pietrukst tadas privatas telpas, kur vienkarshi sakopot domas. citadi viss ko rakstu, zimeju, bildes, ko salieku interneta - viss ir nesakaribas kalngals. bet trukst mana galva plauktinju visam tam lietam. un vel arvien nezinu, ka atshkjirt to no shitaa un otraadi. bet ir skaisti.
es smaidu un priecajos.
ir tomer sasoditi labi dabut istu vasaru uz vairak nekaa vienu nedeelju :)
protams, rigas arvien trukst, bet megjinu par to nedomat,
jo trukshana neko nemainis.
tiem, ko milu megjinu kaut ka kaut ko kaut vai shaja lapa atstat un ta ir labi.
uj, novembris nemaz nav tik talu.

jaunkundze zilos brunchos.

elpo

2006-09-30T00:56:00.000-07:00

internets seit ir tira sodiba.pirmkart ta liekas ka laupisana tava naudas maka, turklat sajas desmit minutes ko beidzot sanemos apsesties viena kafejnica man ir izdevies atvert tikai vienu lapu.
tapec lai ka gribetos rakstit milzigi garas vestules, nesanak.
bet esmu dziva, prieciga un uz stripas.
vestules gan naksies rakstit ar roku :)
tulinj bus garam jau otra nedelja kops esmu ekvatora otra puse un sakopot visas domas ir elligi gruti.
emocijas rit viena otra, ir prieks, ka esmu sheit, ir prieks par lieliskiem cilvekiem ir sasodits prieks par pirmo alu lieliska vieta uz okeana, kur aiz loga kaijas izmisigi cinas ar veju un nepadodas, kaut lidosana vairak sanak atpakalj neka uz priekshu.
ir prieks par sauli un tuksnesha mirushajam kapam.

ir gruti, kad ir garlaicigi, jo isti neko nedaram, visas manas gramatas jau ir cauri un tagad atliek vien kjerties klat tukstoshlapu biezajai afrikas legjendu bibelei, par ko samaksaju aizvertam acim, lai nebutu jaredz cik daudz.
ir niknumspar rasismu, kas te ir ik uz solja un es reizem vairs nesaprotu, kas ir kas.
tik ljoti reizem trukst skaidras domas un cilveciguma visapkart.trukst skaidribas manas pashas galvas, lai spetu izshkjirt kas ir kas.
es pat to nevaru izstastit, bet ikviena vieta melnie apkalpo baltos. benzintanka neviens pats nekad sev nelej degvielu, baros sezh tikai baltie, bet oficianti ir melnie, gandriz katram ir majkalpotaja, kas katru nedelju nak iztirit maju...protams, adas krasa ir noprotama.
viss butu labi, jo katrs dara savu darbu un sava veida pelna naudu, tomer ir tik daudz bet.
ko es nesaprotu un laikam jau ari negribu saprast.
pat karena (pie vinjas dzivojam un vinja ari muzeja direktore), kurai rasismu nekadi nevaretu piedevet...tas ir tik smiekligi..bet kad sestdien no rita braucam uz walvis bay, kur tagad esmu, tad septinjos no rita speciali bija pasaukti vinjufermas stradnieki,kuri citadi sestdienas nestrada, lai.....sakrametu mashina musu visu mantas.
es nesapratu..raudat vai smieties, jo tas bija reize komiski un sklumji. bet tada ir dzive sheit.
kaut es to tveru guzmam, priecajoties par katru jaunu cilveku, kas zibina savus zhilbinoshi baltos zobus, kjircinas par chuskam, no kuram man velarvien ir elligi bail. (diez vai tas paries paris meneshos :))

nu ja, brivdienas gan driz beigsies un es par to taaa priecajos, jo gribas kaut ko darit rinkji un apkart.

protams, ka jau nakas, pirmajas dienas sakjeru kaut kadu nelagu lietu un nevareju neko norit un kakls bija divreiz lielaks par mani pashu..ta nu tiku pie sava pirma namibieshu arsta, kas bija vel desmit reizhu lielaks par manu kaklu, bet tads laga vecis, kursh visu laiku jokoja, kaut man nebija ne jausmas par ko, jo nerunajam gluzhi viena valoda.
ta nu galu gala tiku pie kaut kadam drapem un tagad esmu uz kajam un energjijas parpilna.

ko vel..esmu izburusies cvauri neskaitamam melna kontinenta ornamentu un motivu gramatam un tad tikai atlika mani ielaist viena perlju un visadu citadu siklietu bodite, lai linda (kam shi teju noladeta vieta pieder) par mani jau zinatu teju visu un butu mani redzejusi neskaitamas reizes vienas nedeljas laika, jo tagad esmu iedomajusies, ka rotu darinashana ir mana stihija.
nu ja, shujmasinas jau seit nav. bet gan paries :) bridi, kad aptruksies nauda.

ir divaini reizem, ka tev vispakart ir bezgaligs plashums, kas ta vien velk tevi iegrimt taja, doties milzigi garas pastaigas, lidz kajas vairs neklausa, bet tu esi ka iesprostots un patiesiba staigat vari tikai pilseta vai sheit gar okeanu tukstosh rozaa flamingo apluukots.
laukos turpretim, kur ir tik daudz iespeju pastaigam, tu vari vien parvietoties pa parsimts metru [erimetru, jo aiz zhoga ir leopardi, chuuskas garajaa zaalee, ka mudzh un veel tik daudz visaadu dziivnieku kurus esmu redzeejusi tikai bilzhu graamataas.
toties mateim pliivojot esam nesushaas pa tuksnesi kravas kastee seezhot un zebras koku eenaa ir simtreiz skaistaakas par taam pie kjiishezera.

drink n' drive shite ir normaala paraadiiba. tas protams nav atljauts, bet nevienu tas neuztrauc, var sedet ar viskija udeli pie stuures un braukt uz nebedu. atliek vienigi par to nedomat.

visstulbak jutos uz ielas, jo ka tadam, kas nekad nav bijis britu valstii, uz ielas galva grozaas pa labi pa kreisi kaa veejraadiitaajs, jo ir kreisaa satiksme, kas mani dzen izmisumaa :)
veel arvien braucot mashiinaa reizeem aizveru acis, jo man atkal nz kaapeec liekas, ka braucam pa nepareizo pusi un muus tuuliit notrieks kaada cita mashiina. un taas te visas ir iespaidiigas. neizceljoties ar lieliskam dotibam procentos, es tomer teiktu, ka 70 procenti no visam ir 4*4, nu tas ir tie monstri, kas var vaaleet pa tuksnesi un uudeni un sazin kur veel.un topa ir toyota, statistikas peec.

tada sajuta, ka rakstu jucekligu vestuli reize sev un ikvienam, kas shobrid manas domas.
es melotu, ja teiktu, ka man nektrukst rigas. un ka vel. es jau sen vairs nepulos sev iestastit, ka varetu dabut mazu lauku majeli un tur nodzivot atshkjirtiba no visa lidz muzha galam. reizem man liekas es nosmakshu bez jums, mani miljie...trukst dzivibas,nu tas kas palikusi tukstoshiem kilometru ieprieksh, bet laiks skrien ka tads nepratis, ta ka bus labi. pat nepaseshu trisreiz pateikt matissa (ka iet?) (es te sagrabinu visadus vardus no visam valodam, kas man apkart, veidojot savu cilshu valodu kokteili), kad bus jakrava soma.

es beigshu, jo diez vai kads sho lidz galam vispar izlasis, bet vinja jutas labak, jo kaut kas ir izlaists no sevis aaraa.
ar simts buchaam
juuseejaa